Grupu mājas projekts

Kārļa rīts parasti sākas ar tasīti stipras un karstas kafijas, kuru pagatavot palīdz mamma vai tētis. Mārtiņam ir ļoti svarīgi satikt cilvēkus un vakaros vairākkārt piezvanīt draugiem, kaut dienā tie bija satikti un patiesībā viņš spēj pateikt tikai dažus vārdus. Baibai ir svarīgi saimniekot pa virtuvi, un viņai īpaši patīk mizot un sagriezt ābolus žāvēšanai. Bet Anna ir gatava palīdzēt katram, pat tad, ja palīdzība īsti nav nepieciešama. Normāla dzīve! Parastas ikdienas lietas. Kas Kārlim, Baibai, Annai un Mārtiņam ir kopīgs? Sirsnīgas un gādīgas ģimenes, kuras gadu desmitiem ir rūpējušās par saviem nu jau pieaugušajiem bērniem, jo visiem šiem jaunajiem cilvēkiem ir ļoti smagi attīstības traucējumi. Vēl ģimenes vieno kopīgas raizes – kas notiks ar viņu nu jau pieaugušajiem bērniem, kad vecāki vairs nespēs rūpēties un sniegt atbalstu. Un bezgalīgas bailes par nākotni.

Bet šodien svarīgākais ir sapnis, kurš vieno gan ģimenes, gan pašus jauniešus. Tas ir sapnis par iespēju jauniem cilvēkiem ar ļoti smagiem attīstības traucējumiem piedzīvot savu dzīvi, būt sabiedrībā, satikt draugus, baudīt kafiju, būt laimīgiem. Arī tad, kad mīlošās ģimenes vairs nebūs līdzās.

Šis sapnis nav tikai kaut kas gaisīgs un netverams. Tam ir reāls veidols un taustāms pamats.

Tas ir biedrības “Latvijas Kustība par neatkarīgu dzīvi”, jauniešu ģimeņu un pašu jauniešu izlolots – Grupu māja jauniem cilvēkiem ar ļoti smagiem attīstības traucējumiem.

Visu rakstu lasi šeit